Iepazīstamā Čerepoveca

Ja tagad sāksim apgalvot, ka Čerepoveca, uz kuru pavisam drīz brauks Dinamo Rīga līdzjutēji, ir viens no tūristu iecienītākajiem galamērķiem Krievijā, reti kurš mums noticēs, un pareizi darīs. Taču dažus knifiņus pilsētā, kas galvenokārt ir pazīstama ar metalurģijas kombinātu Severstaļ un minerālmēslojuma ražošanas kompāniju Ammofos, atrast ir iespējams – pilsētai taču ir bagātīga vēsture.

Šaubos vai pat daudzi Vologdas (tieši šajā apgabalā atrodas Čerepoveca) iedzīvotāji zina, ka savulaik šī vieta dēvēta par Ziemeļu Atēnām un Krievijas Oksfordu. Tas gan bijis vēl aizpagājušā gadsimta otrajā pusē, taču zināmas liecības saglabājušās – Čerepoveca ir vienīgā Krievijas pilsēta – ne apgabala centrs, kurā ir pilntiesīga Valsts universitāte. No pilsētas, kurā tagad ir ap 320 000 iedzīvotāju, cēlušies viens no Aleksandra Puškina draugiem, dzejnieks Konstantīns Batjuškovs, vēlāk pazīstams vārsmotājs Igors Severjaņins, brāļi Vereščagini – mākslinieks Vasīlijs un uzņēmējs, Vologdas sviesta izstrādātājs Nikolajs. Pilsētas tehniskajā skolā mācījies nākamais lidotājs Valērijs Čkalovs, par čerepoveciešiem sevi sauc aktrise Anna Samohina un žurnālists Leonīds Parfjonovs.

Pati pilsēta, saskaņā ar toreizējās Krievijas carienes Jekaterinas II dekrētu, dibināta 1877. gada 4. novembrī, tomēr ir liecības, ka vēl ap 1362. gadu Jagorbas un Šeksnas upju satekā divi mūki – Afanasijs un Feodosijs – izveidojuši Augšāmcelšanās (Voskresenskij) klosteri. 1752. gadā šajā pat vietā uzcelta tāda paša nosaukuma katedrāle. Laika gaitā tā, protams, ievērojami pārbūvēta. 1789. gadā tolaik vēl ārpus pilsētas robežām tika uzcelta Kristus Dzimšanas baznīca, taču padomju laikos tā, kā jau pienākas, faktiski noārdīta un tikai pēc PSRS sabrukuma uzbūvēta no jauna. Ja apmeklējuma laikā atliek laiks, varat paraudzīties, kas notiek Čerepovecas muzeju apvienībā – nešaubos, ka rīdziniekiem tas atgādinās kaut ko ļoti labi zināmu. Tomēr savulaik 1979. gadā būvētais 800 metrus garais un 27 metrus platais vanšu tilts ar 85 metrus augstiem balstiem, kalpoja kā padomju inženieru radošā gara slavinājums. Čerepoveca lepojas arī ar to, ka esot Piecu jūru pilsēta – pēc tam, kad 1964. gadā tika atklāts Volgas – Baltijas jūras ceļš, uz Šeksnas upes izveidota pavisam pieklājīga osta. Interesanti, ka šī saistība ar kuģniecību un zvejniecību radījusi īstu jucekli Čerepovecas ģerbonī, kur draudīga paskata lāči sadzīvo ar zivju baru, bet netālu no kalna, kurā, spriežot pēc visa ir dzelzsrūda, uzstādīta kuģa stūre. Amizanti!

Attiecībā uz vietējo sportu, droši vien nav jāstāsta, ka hokeja komandu sauc Severstaļ un šosezon KHL tai vismaz pagaidām klājas itin labi. Vienā no Krievijas futbola otrās divīzijas zonām cīnās Čerepovecas Šeksna , kuras niknākais sāncensis ir apgabala galvaspilsētas Vologdas Dinamo. Pilsētas basketbola klubs arī atrodas Severstaļ paspārnē un cīnās Krievijas superlīgas B. divīzijā, augstākajā līgā (otrajā pēc spēka) spēlē arī sieviešu volejbola komanda ar šādu pat nosaukumu.

{jcomments on}

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *