Verpakovski Krētā zina… bārmenis

Kamēr Latvijā pagājušajā nedēļā valdīja Ginesa rekordu grāmatas cienīgs karstums, es no svelmes slēpos Grieķijas salā Krētā, visnotaļ trokšņainajā Hersonisas pilsētiņā, kas atrodas nieka 22 kilometru attālumā no galvaspilsētas Iraklijas. Kāpēc pieminu tieši šo pilsētu? Tāpēc, ka tur, Iraklijas klubā Ergotelis (pirmās divīzijas klubs, šo sezonu noslēdza 8. vietā) divus gadus spēlēja mūsu futbolists Māris Verpakovskis, kurš pretinieku vārtos, spēlējot šajā komandā, raidījis septiņus precīzus sitienus.

Jāteic uzreiz – ja iepriekš, sildot pēcpusi turku kūrortos, ikvienam vaicātājam, no kuras tad pasaules malas esmu atvazājusies, pieminot Latviju, turki vienā balsī brēca – āāā, no tās valsts, kas piesmēja Turciju, mēs atceramie jūsu numur 9, Verpakovski, tad Grieķijā situācija bija pavisam citādāka. “Kā Tu teici? Verpakovskis? Ā, zinu, tāds maza auguma čalītis. Brauca pie mums uz klubu tusēt,” jau pirmajā ierašanās dienā mani apgaismoja kluba New York bārmenis. Vārds viņam bija pārāk garš un sarežģīts, taču uz labā pleca tetovējums – kāda grieķu futbola kluba nosaukums, kuru diemžēl neatceros. Es jau cerībā saberzēju roķeles – sak’, ja jau Māris vismaz pa klubiem šeitan pastaigājis, tad jau arī citi viņu atpazīs.

Nākamajam aborigēnam, kurš uzmācās ar nepiedienīgo jautājumu par manu mītnes valsti, bliezu ārā pa tiešo – no tās pašas, no kuras Verpakovskis. Grieķis (vismaz teicās tāds esam) ilgi grozīja galvu, nesaprotot, kas tas tāds par putnu. Teicu, ka futbolists. Izrādījās, šim reliģijas vietā nevis kājbumba, bet gan teniss. Tad nu bija mana kārta atkal sapriecāties – sak ‘, ja jau zini tenisu, tad būsi dzirdējis ne tikai par Nadālu, Džokoviču un Federeru, bet arī par Ernestu Gulbi! Nu tad Džordžs (tā viņš sevi nodēvēja, bet tur tā sevi sauca katrs otrais) mazliet pasmaidīja un spēra ārā: “Jā, Gulbi zinu! Tas dikti neveiksmīgais tenisists!”, un turpināja savu stāstu par tenisu, pieminot tikai un vienīgi grieķiskus vārdus un uzvārdus, kas man neko neizteica.

Tā nu pavadīju veselu vakaru, mēģinot atrast vismaz kādu, kurš man sitīs pa plecu un atzīs, ka esmu no varenas valsts, jo tajā izaudzis Verpakovskis. Bet nekā… Bija daži, kas zināja, bet pārsvarā visi teicās dzirdam šo vārdu pirmo reizi. Vēlāk jau arī man tapa skaidrs, ka meklēt grieķu futbola ekspertus kūrortā un vēl vasaras sezonā ir naivi – tur pārsvarā burzās albāņi un citi no ekonomiskajām un politiskajām krīzēm bēgošie, kuriem grieķu futbols, maigi izsakoties, pie vienas vietas.

Un tomēr šo stāstu gribētos nobeigt uz mazliet citas nots. Pēdējais, kurš man skaidrā angļu valodā uzdeva jautājumu no kurienes es esmu, par Verpakovski arī nebija neko dzirdējis. Nolēmu viņu eksaminēt citādāk… Sak’ nosauc man kādu sporta veidu, kurā orientējies, atradīšu kādu uzvārdu, kurš varbūt kaut ko vismaz izteiks. Un šis jaunietis man teic: “Hokejs!” Te nu bija mana kārta izbrīnā ieplest acis, ka kāds uz šīs mūžam karstās salas, kur vārds “hokejs” visdrīzāk asociējas ar kādu mežoņu rituālu vai labākajā gadījumā jaunu tabakas šķirni, zina šo sporta spēli… Uzdevu nākamo jautājumu – kurai hokeja līgai tad seko līdzi? Liels bija mans izbrīns, kad viņš pateica, ka KHL. Un vēl lielāks, kad uz manu jautājumu, vai ir ko dzirdējis par Dinamo Rīga jaunietis sāka skaļi bļaut : Dinamo, Dinamo Rīga! Izrādījās, mūsu pašu tautietis jau vien bija. Vārdā Vladimirs – septiņus gadus dzīvojis Mančestrā, un tikai uz sezonu devies strādāt uz Krētu. Mājās, Rīgā, sen nav bijis, taču Dinamo lietām un pasaules čempim gan seko līdzi. Ziniet, palika tā silti ap sirdi. Re, pat tur, kur valda mūžīgais karstums, vismaz kāds zina, kas ir hokejs. Un ne tas, kuru spēlē, pa zālāju dzenājot bumbiņu…

P.S. Kad raksts jau bija uzrakstīts un salabots, saņēmu vienu ziņu no kāda jauniegūta grieķu drauga – Māris Krētā esot iecienīts un iemīļots futbolists, taču viņu vajājušas neveiksmes un traumas. Un, protams, vislielākais prieks par Māri ir bijis tāpēc, ka tieši viņš, spēlēdams Latvijas izlases sastāvā, piesmēja Turcijas izlasi, gatavojoties Eiropas futbola čempionātam. Tie, kas zina vēsturi, sapratīs, kādēļ tieši šis arguments ir visspēcīgākais par labu Mārim kā futbolistam.

{jcomments on}

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *