Ar mīlestību no Pēterburgas

Lai gan no Sanktpēterburgas Dinamo Rīga neatveda nevienu punktu, tomēr mēs, līdzjutēji, kas klātienē skatījās spēli un atbalstīja komandu no visas sirds un balss, esam ļoti priecīgi. Pirmkārt, spēle bija patiešām laba (protams, vienmēr ir vēlme pēc uzvaras, bet…), otrkārt – pēterburdzieši, kā jau ierasts, bija ļoti, ļoti viesmīlīgi, treškārt, kopā pulcējās Dinamo fani no Latvijas, Pēterburgas un Maskavas, un mēs pavadījām fantastisku vakaru!

Par spēli pašu nerakstīšu – gan jau to paši redzējāt, vai vismaz lasījāt specializētos sporta medijos. Mēs tomēr esam interneta vietne sporta draugiem un stāstām par to, kā mums, līdzjutējiem, iet. Līdz ar to nedaudz no spēles aizkulisēm fanu rindās.


Biļetes sev un savām draudzenēm – Dinamo atbalstītājām no Pēterburgas iegādājos jau dienu iepriekš. Iemels gauži vienkāršs – jāuzrāda kasēs Latvijas pase, lai tiktu pie biļetēm fanu sektorā. Krievijas pilsoņiem pie fanu zonas biļetēm ir tikt grūtāk, tādēļ piekopu šo mazo viltību. Tā patiešām nostrādāja, jo kasierei pietika tikai ar manu pasi, un viņa ar neviltotu prieku pārdeva man trīs biļetes. Ar prieku tādēļ, ka šoreiz neesot bijis neviens grupas pasūtījums, un pēterburdziešiem bija radies iespaids, ka fanu sektors būs pavisam tukšs.

Tā gluži nebija – kopumā mēs bijām daži desmiti līdzjutēju, kurus mūs apsargājošais OMON bija sadzinis divās rindās. Jāteic, ka šī stāvēšana nebija visai ērta – ja vienas desas galā kāds kaut ko sāka dziedāt, tad otra galā tas īsti nebija dzirdams. Un šoreiz nebija arī bungu, kas uzdotu vienotu ritmu. Tādēļ balsis šoreiz cieta visnotaļ iespaidīgi!


Pārtraukumos, kā ierasts, pulcējāmies visi kopā, ik pa brīdim izveidojot kādu fotosesiju ar vietējiem SKA faniem. Pienāca klāt arī daži cilvēki no Jaroslavļas Lokomotīves atbalstītāju pulka, kas teica: “Jaroslavļa par Dinamo.” Paldies viņiem par atbalstu! Pirms trešā perioda klāt pienāca vairāki sanktpēterbudzieši, kas izdiņģēja mūsu biļetes (mūs, Dinamo kreklos tērptos, taču kontrolieri nekontrolē). Un līdz ar to atbalstītāju pulks uz spēles beigām kļuva vēl lielāks!


Par spīti zaudējumam, arēnu pametam ar dziesmām un pat dejām. Itin labi un pārliecinoši skanēja mūsu izpildītā Vai tu zini, mana mīļā un Vella kalpu dziesma. Protams, ka vakars gluži tāpat pēc spēles uzreiz nebeidzās. Devāmies uz tuvējo restorānu, kur beidzot kārtīgi iepazināmies un itin omulīgi sadraudzējāmies mēs, rīdzinieki, maskavieši un pēterbudzieši, un nosolījāmies, ka tiksimies vēl! Vairāk par pašu spēli un skatījumu uz afterparty lasiet mana Maskavas kolēģa Aleksandra Paļceva (Lindes) aprakstā.


 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *