Daudzpusīgā Ericsson Globe

 


Septiņas spēles (cerams, ka ar tām Latvijas izlasei čempionāts neaprobežosies) mūsu komanda aizvadīs Stokholmas Globe arēnā, kurai kopš 2009. gada februāra jāpievieno arī telekomunikāciju giganta Ericsson nosaukums – ja reiz firma dalās savos sūri, grūti pelnītajos ienākumos, arī tai kāda atdeve jāsaņem. Par pasaules lielāko pussfērisko celtni izsludinātā arēna pirmo reizi pasaules labākos ripas meistarus uzņēma 1989. gadā, pasaules čempionāts tajā notika arī 1995. gadā. Pa vidam arēnā gan spēlēts zemākas raudzes hokejs, gan rīkotas sacensības citos sporta veidos, gan notikuši koncerti un citi izklaides pasākumi, pat cirka izrādes un tādu personību kā Romas pāvesta Jāņa Pāvila II, budistu līdera Dalailamas un pretaparteīda cīnītāja Nelsona Mandelas uzstāšanās.

Kad Stokholma ieguva tiesības rīkot 1989. gada pasaules čempionātu, amatpersonas nosprieda, ka tas ir labs iemesls, lai uzbūvētu jaunu un mūsdienīgu sporta un kultūras pasākumu halli. Par tās atrašanās vietu tika izvēlēts Johanneshov rajons pilsētas dienvidos – tolaik tipisks dzīvojamais rajons. Arēna, kuras diametrs ir 110 metru, bet augstums sasniedz 85 metrus (iekšpusē), tika uzbūvēta itin īsā laikā – divarpus gados – un atklāta 1989. gada 19. februārī. Lieki sacīt, ka pirmās komandas, kas krustoja nūjas 13 850 skatītāju priekšā, bija divas Stokholmas vienības AIK un Djurgårdens IF, bet 15. aprīlī arēnā sākās pasaules čempionāts.

Droši vien pirms tam tā organizētāji pamatīgi lauzīja galvu: no vienas puses, protams, gribējās, lai pirmie jauno ledu iemēģinātu mājinieki, no otras – tas nozīmēja dienas spēli. Galu galā virsroku ņēma komerciālie apsvērumi, un pirmo pasaules čempionāta maču toreizējā Globe arēnā aizvadīja Čehoslovākija un VFR, turklāt vācieši pamatīgi pārsteidza, panākot neizšķirtu 3:3, savukārt vakarā zviedri ar 5:1 pieveica poļus. Beigu beigās čempionātā pārliecinoši uzvarēja PSRS izlase (arī Arturs Irbe, kurš spēlēja trīs spēlēs), kas izrādījās spēcīgāka visas 10 spēlēs, bet zviedriem nācās samierināties tikai ar ceturto vietu. Krietni labāk mājiniekiem veicās 1995. gadā, kad viņi izcīnīja sudraba medaļas, taču to saņemšanas prieku krietni sabojāja fakts, ka finālā ar 1:4 tika zaudēts principiālajiem pretiniekiem somiem, kuriem turklāt tā bija pirmā uzvara pasaules čempionātā.

Sākotnēji Globe arēnu par savu mājvietu dēvēja gan AIK, gan Djurgårdens IF, kādu strēķīti spēļu mājinieku statusā tajā aizvadījusi arī Hammarby IF un pāris zemāka ranga komandu, taču ātri vien kļuva skaidrs, ka uz katru Zviedrijas Elitserien regulārā čempionāta spēli nav iespējams piepildīt pat pusi arēnas, par pilnu apmeklējumu nemaz nesapņojot. Tādēļ pašlaik abas vadošās Stokholmas komandas parasti spēlē Hovet arēnā, bet Ericsson Globe izmanto tikai derbijiem vai īpaši svarīgiem mačiem.

Kopš 2000. gada, kad Stokholmā pirmo reizi viesojās Vancouver Canucks, rudens pusē pāris dienas arēnā saimnieko NHL hokejisti – savulaik viņi vai nu tikās ar zviedru komandām pārbaudes (draudzības) spēlēs, vai arī spēlēja paraugmačus savā starpā, bet kopš 2008./09. gada sezonas, kad Stokholmā spēkiem mērojās Ottawa Senators un Pittsburgh Penguins, oktobra sākumā Zviedrijas galvaspilsētā notiek arī pa kādai NHL regulārā čempionāta spēlei. Protams, pirms tām ledus laukums tiek samazināts saskaņā ar NHL standartiem, bet spēlēm Stokholmā izvēlētas komandas, kas interesantākas zviedru līdzjutējiem – tās, kurās ir vairāk zviedru spēlētāju. 1996. un 2004. gadā Globe arēnā notika arī vairāki Pasaules kausa izcīņas mači, bet ziemas otrajā pusē tradicionālās spēles ar Somijas, Čehijas un Krievijas izlasēm Eirohokeja tūres ietvaros aizvada Tre Kronor.

Arēnas mājaslapā internetā lasāms, ka tā ir noslogota 130 dienas gadā. Brīdī, kad tapa šis materiāls, bija iespējams iegādāties biļetes gan uz Rammstein, Pearl Jam un Tom Petty & The Heartbreakers koncertiem, gan Circque du Soleil un Top Gear šoviem, gan vietējās Eirovīzijas atlases fināla diviem (!!!) ģenerālmēģinājumiem un īsto finālu. Jā, ja, runājot ar zviedriem, vēlaties viņiem atgādināt par Prāta Vētras uzstāšanos 2000. gadā, atcerieties, ka viņi šo konkursu dēvē par Melodifestivalen. Uz koncertiem, šoviem, basketbola, volejbola, rokasbumbas, futzāla vai florbola mačiem arēnas ietilpība ir vēl iespaidīgāka – līdz pat 16 000 cilvēku. Tik daudz, piemēram, 1989. gadā pulcējās uz Romas pāvesta Jāņa Pāvila II misi.

Un vēl – ja jums, tuvojoties arēnai, šķiet, ka pa to, gluži kā pa pusi ābola, rāpo divi kāpuri, nesteidzieties vainot negulēto nakti vai dārgo zviedru alu – tas, ko jūs redzat, ir Skyview funikulieru vagoniņi jeb gondolas. Uz arēnas jumta sliežu ceļi tika ierīkoti 2010. gada februārī, un arī jūs varat tos izmantot, lai uzbrauktu 130 metru augstumā un no Ericsson Globe jumta apskatītu Stokholmu. Gondolas ceļā dodas sešas reizes stundā (katrs brauciens ilgst aptuveni pusstundu) un šī izprieca pieaugušajiem izmaksās augstākais130 kronas jeb mazliet vairāk par 10 latiem. Ar Stokholmas karti brauciens ir par brīvu, taču nelaime tāda, ka šajā gadījuma jāgaida atsevišķā rindā un jācer, ka kāda no 16 vietīgajām gondolām nebūs piepildīta. Tāds pats liktenis gaida tos, kuri laikus nav rezervējuši braucienu. Neko darīt – kurš putniņš agrāk ceļas un maksā skaidrā naudā, tam arī priekšroka! Gondolu darba laikus un īpašos piedāvājumus var noskaidrot šeit.

{jcomments on}

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *