Dinamo TV ekrānos – maksāt vai nemaksāt

 

Tūdaļ sāksies Latvijas Dzelzceļa kausa izcīņas turnīrs, kurā spēlēs arī pašmāju Dinamo Rīga. Šīs spēles, kā jau ierasts, varēsim skatīt LTV un LTV7 kanālos. Bet jaunā KHL sezona daudziem Latvijā būs neaizsniedzama. Proti, ar šo gadu spēļu translācijas tiesību turētājs MTG grupa jau paziņojis, ka mājas spēles tiešraidē varēs skatīties TV6, bet izbraukuma spēles – tikai Viasat Sport Baltic kanālos, kas ir maksas pakalpojumi. Kopumā sezonas laikā MTG plāno pārraidīt apmēram 180 spēles, kas tiks komentētas latviešu valodā.

Protams, šādas pārmaiņas ir izraisījušas ne vienu vien pārmetumu hokeja fanu rindās. Neslēpšu, arī mana pirmā reakcija bija sašutums. Tomēr, tiekoties ar Viasat pārstāvjiem, manas domas nedaudz mainījās.

Jā, MTG ir samaksājis miljonus, lai dabūtu tiesības raidīt spēles. Tā ir milzu nauda, būsim reāli, un šādu naudu atsist , paļaujoties tikai uz reklāmdevēju devumu, ir praktiski nereāli. Tādēļ tikai loģisks ir viņu lēmums, spēles translēt tajos kanālos, kas nav par brīvu pieejami it visiem. Tātad – gribat satīties hokeju maksājiet. Un tā ir brīva izvēle, skatīties to vai nē.

Hokejs nenoliedzami popularitātes ziņā Latvijā ir sports numur viens. Galvenokārt pateicoties mūsu Latvijas hokeja izlases sniegumam Pasaules čempionātos. Nu, un kā gan ne, ja jau mazvalstiņa Latvija ne reizi vien ir pierādījusi, ka var būt septītā pasaulē, bet tagad turas pirmajā desmitniekā. Dinamo Rīga nāca tikai pēc tam. Un tas ir komercprojekts, radīts ar mērķi pelnīt naudu, nevis par brīvu izklaidēt Latvijas hokeja mīļus. Savā ziņā iepriekšējos četrus gadus mūsu vēlmi redzēt hokeju sedza valsts, proti, LTV7, kur translēja spēles, taču ir valsts televīzija, valsts, tātad arī mūsu, nodokļu maksātāju apmaksāta. Nu vairs valsts ar savu finansiālo devumu nespēj konkurēt ar komerctelevīziju piedāvājumiem.

Bijām laikam pieraduši, ka hokejs, ja jau tiek spēlēts Latvijā, tad tam ir jābūt pieejamam vismaz TV ekrānos katram. Iespējams, ja jau no paša sākuma spēles translētu tikai un vienīgi maksas kanālos, sašutuma nebūtu. Drīzāk otrādi – cilvēki saprastu, ka par šo produktu ir jāmaksā arī sēžot mājās pie TV ekrāniem. Ļoti iespējams, ka pie šāda scenārija nebūtu arī šādas popularitātes komandai.

Bet, paskatīsimies uz šīm pārmaiņām arī no pozitīvās puses. Daudzi nevarēs atļauties finansiāli, vai arī tehniskās iespējas liegs skatīties hokeju mājās uz dīvāna. Alternatīva? Iet pie draugiem vai skatītie spēles kādā krodziņā, kopā ar domubiedriem. Nākamā alternatīva – doties vismaz mājas spēles vērot arēnā. Rīdziniekiem tas, protams, ir krietni vienkāršāk nekā piemēram, Varakļānu, Maltas, Smiltenes vai Kolkas iedzīvotājiem. Pie abām šīm iespējām ir daudz plusu, piemēram, satikšanās arēnā vai krodziņā ar cilvēkiem, aprunāties dzīvajā, nevis čatā vai telefoniski, un hokeja vērošana izvērtīsies par tīri labu izklaidi nevis diezgan patrulu TV ekrānu vērošanu, zvilnot uz dīvāna un uzdzerot alu. Vēl alternatīva – neskatīties hokeja translācijas, bet pa ietaupīto naudu iegādāties ceļojumu uz kādu no izbraukuma spēlēm, piemēram, uz Jaroslavļu. Ar šo variantu vairāki zaķi nošautu vienlaikus – hokejs vai nekļūs par ikdienas izklaidi, bet gan par īstiem svētkiem, būs redzēta kāda jauna pilsēta vai valsts, iegūti braucienā jauni draugi. Pie jebkuras no iespējām tiem cilvēkiem, kuri negribēs maksāt par TV vērošanu, hokejs vairs nebūs rutīna, bet foršs, neikdienišķs pasākums.

Nenoliegšu, man patīk hokejs un, ja ir iespēja, dodos uz arēnu. Televizoru mājās neskatos, bet spēļu laikā skatījos pārraides internetā. Tagad arī darīšu tāpat, ja vien tas nebūs maksas pakalpojums. Ja būs – izlasīšu par spēles gaitu ziņās, un hokeju vērošu tikai klātienē. Un varbūt tā būs arī labāk. Jo tad Pasaules čempionātu hokejā gaidīšu ar vēl lielāku degsmi, jo ceru, ka vismaz šos pasaules hokeja svētkus mēs visi Latvijas nodokļu maksātāji varēsim skatīt bezmaksas TV ekrānos.

Jā, un ko gan es ar to visu gribēju pateikt? Ceru, ka LTV7 turpinās pārraidīt hokeju. Labi, tas nebūs Dinamo, bet mums taču ir arī Latvijas hokeja virslīga, par kuru esam nedaudz aizmirsuši, jo līdz šim taču topā ir bijusi tikai viena hokeja komanda. Varbūt šādi mēs atgriezīsimies pie tā hokeja, kuru spēlē vīri bez miljonu kontraktiem.

Un vēl – kas pāri pār mēru nāk par skādi. Manuprāt, hokejs pēdējos četros gados bija pārāk pieejams. Katra tantiņa tirgū bija kļuvusi par hokeja ekspertu, un katrs santehniķis bija gudrāks par treneriem. Vismaz tā varētu spriest, ieklausoties sarunās. Tagad te cilvēki, kuriem hokejs ir neatņemam sastāvdaļa, atvērs maciņu plašāk un samaksās par spēļu skatīšanos, varbūt šādi liedzot bērniem kādu našķi. Zinu, ka, ja mana vecmāmiņa būtu dzīva, viņa nopūstos, ar dubultsparu strādātu dārzā, notirgotu saaudzētos rabarberus, un nopirku vajadzīgo TV paketi, lai skatītos savu mīļo hokeju.

Nebēdāsim!

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *