Valdība atbalsta hokeja PČ Rīgā. Ko iegūs Latvija?

 

Otrdien Ministru kabinets atkārtoti pauda atbalstu organizēt pasaules čempionātu hokejā 2017. gadā Rīgā. Ministru prezidenta Valda Dombrovska apstiprināta un parakstītu vēstule tika nosūtīta uz IIHF mītni Cīrihi, ziņo Latvijas Hokeja federācija. Ja arī IIHF izlems, ka čempionātam jānotiek Dānijā un Latvijā, mūsu valsts noteikti būs ieguvēja.

Valdis Dombrovskis vēstulē nosauca lielisku Latvijas pieredzi lielu pasākumu sarīkošanā, tajā skaitā 2006. gada pasaules čempionātu: “Ņemot vērā veiksmīgo 2006.gada Pasaules čempionāta hokejā organizāciju Latvijā, es uzskatu, ka tā bija lieliska pieredze visām iesaistītajām nācijām, kā arī visām iesaistītajām pusēm, piemēram, organizatoriem, komandām, darbiniekiem un viesiem. Jo īpaši mēs esam priecīgi sadarboties ar Dānijas Hokeja federāciju Pasaules čempionāta hokejā 2017.gadā organizēšanā. Atsaucoties uz Latvijas Hokeja federācijas iegūto pieredzi šādu pasākumu organizēšanā, vēlos apliecināt, ka Latvija būs pagodināta organizēt čempionātu vēlreiz – 2017.gadā”, vēstulē sacīja premjers.

“Ko mēs darījām 2006.gadā, to mēs darīsim atkal 2017. gadā! Radīt neaizmirstamus brīžu visiem hokeja faniem, jo esam kaislīga hokeja nācija” atzina LHF prezidents Kirovs Lipmans.

Kā zināms, uz tiesībām rīkot 2017. gada pasaules čempionātu pašlaik pretendē arī Vācija un Francija. Šīs abas valstis jau iepriekš vienojās par kopīga pieteikuma iesniegšanu uz čempionāta rīkošanu. 2017. gada pasaules čempionāta rīkotāji tiks nosaukti 2013.gada IIHF ikgadējā kongresā, kas notiks maijā Stokholmā.

Ja čempionātā 2017. gadā kaut vai astoņas komandas spēlēs Rīgā, tas noteikti būs ieguvums ne tikai faniem, bet arī valsts ekonomikai un prestižam, jau iepriekš rakstīja Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts Neatkarīgajai uzsvēra, ka sports ir iekļauts Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijā 2010.-2015.gadam kā stratēģiskais produkts ar augstu pievienotu vērtību (kopā ar veselības tūrisma pakalpojumiem, darījumu tūrismu). Tāpēc tūrisma nozarē strādājošie uzņēmumi noteikti ļoti augstu novērtētu, ja Rīgā notiktu tik liela mēroga sporta pasākums, kas piesaista tūkstošiem fanu no dažādām pasaules valstīm. “Pasaules čempionāta norise Latvijā būtu lieliska iespēja piesaistīt lielu skaitu vairāku dienu ceļotāju, kas izmantotu visdažādākos tūrisma un citu saistīto nozaru pakalpojumus: izmitināšanu, ēdināšanu, ekskursijas, speciālos hokeja čempionāta pasākumus u.c.. Rīgas pieredze, rīkojot lielus, starptautiska mēroga pasākumus liecina, ka viens saprātīgi, ar apdomu un prātu mērķtiecīgi ieguldītais lats pasākuma organizēšanā, pilsētai un ekonomikai ienes atpakaļ vairākus latus. Tādējādi nozares ieņēmumi noteikti palielinātos un šāda pasākuma norise Latvijā sniegtu arī nozīmīgu ieguldījumu Latvijas starptautiskās atpazīstamības veicināšanā, kas ir svarīgi ne tikai tūrisma nozarei, bet arī visām citām nozarēm, kas strādā eksporta tirgos un piesaista ārvalstu investīcijas,” norādīja ekonomikas ministrs.

Arīdzan Tūrisma valsts attīstības aģentūra (TAVA) sliecas, ka čempionāts būtu vērtīgs, taču datu par to, kāds ieguvums bija no 2006. gada čempionāta, nav, raksta Neatkarīgā. “No publicitātes un reklāmas viedokļa Pasaules čempionāts hokejā varētu būtu liels ieguvums. Tiesa gan, paturot prātā – cik šis publicitātes ieguvums būtu samērojams ar finanšu ieguldījumu, kāds nepieciešams, lai šīs sacīkstes varētu sarīkot. Runājot par materiālo pienesumu valstij, jārēķinās ar komerciālo risku. Vai nozare „nepārcentīsies”, nosakot savu pakalpojumu cenu? Kāda būs biļešu politika un kā tās tirgos? Daudz ko noteiks nozares briedums,” Neatkarīgajai atzina TAVA direktors Armands Slokenbergs.

Jāpiebilst, ka 2006. gadā uz čempionāta laiku pamatīgi paaugstinājās cenas naktsmītnēm kā rezultātā daudzi ārvalstu hokeja fani izvēlējās palikt ārpus Rīgas un pat ārpus Latvijas, un nozare plānotos ienākumus tā arī neguva. Sadārdzinājās arī cenas restorānos un krogos, kas atbaidīja no neformālas pasēdēšanas pirms un pēc spēlēm pat Latvijas izlases līdzjutējus. Lai gan privātajā biznesā valsts nedrīkst diktēt cenas, tomēr ir cerības, ka 2017. gadā viesnīcnieki nekāps uz tā paša grābekļa, uz kura uzkāpa 2006. gadā.

{jcomments on}

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *