Ko ēst Helsinkos jeb Vēderprieki somu gaumē

Kad somiem prasa, kas ir viņu nacionālais ēdiens, visbiežāk iestājas aplam ilga pauze. Viņi domā. Un tikai pēc brīža izšauj, ka, visticamāk, tie ir kartupeļi ar gaļas bumbiņām jeb mazām kotletītēm, vai arī medījums ar brūkleņu ievārījumu. Ikdienā somi tik tiešām ēd to pašu, ko citi Ziemeļeiropas iedzīvotāji – proti, kartupeļus, makaronus, rīsus, ceptu gaļu, vārītus cīsiņus, tomēr šis tas interesants viņu nacionālajā virtuvē ir atrodams.

Ja vēlaties pamieloties ar kādiem tieši Somijai raksturīgiem gardumiem, svarīgi ir nesajaukt terminus. Vārds perinneruoka (tradicionālais ēdiens) somiem tiešām liks aizdomāties – parasti tā sauc ēdmaņas, kuru gatavošana cieši saistīta ar kādiem reliģiskiem vai citiem svētkiem un kuru receptes saglabājušās tikai vecmāmuļām kaut kur dziļā provincē. Lielākā daļa iedzīvotāju šādus ēdienus patiešām bauda vai nu ļoti reti, vai pat vispār nekad. Bet cita lieta ir kotiruoka jeb tulkojumā mājas virtuve – ar to saprot samērā tradicionālus ēdienus, kurus pasniedz arī lielā daļā restorānu (ar to Helsinku restorānu sarakstu, kas specializējas šādu gardumu gatavošanā, varat iepazīties šeit.

Kaut kas no zviedriem, kaut kas no krieviem un kaut kas no vāciešiem – aptuveni tā mēdz raksturot somu virtuvi. Tiesa, ir arī atšķirības. Tā, piemēram, somiem nepiemīt nelāgais zviedru niķis saldināt teju vai visus pārtikas produktus (ievārījums, kas bieži vien veido daļu garnējuma, ir cita lieta – gribi ēd, negribi neēd). Atšķirībā no krieviem (un arī latviešiem), somu virtuvē cieņu nav izpelnījies skābais krējums, bet, atšķirībā no vāciešiem, viņi nemēdz ēdienus tik bieži cept – piemēram, kartupeļi ļoti bieži tiek pasniegti nevis krāsnī apcepti, bet biezputras veidā.

Kā jau daudzas eiropiešu tautas, somi nav lieli zupas cienītāji, taču ar vienu izņēmumu – ceturtdienās daudzviet tiek baudīta zirņu zupa (hernekeitto), turklāt to gatavo nevis no pelēkajiem zirņiem kā Latvijā vai dzeltenajiem kā Zviedrijā, bet gan zaļajiem zirnīšiem (nesezonas laikā, domājams, konservētiem). Zupā netrūkst arī cūkgaļas (reizēm tā gan tiek novietota uz atsevišķa šķīvīša), un pasniegtais sinepju trauciņš paredzēts nevis kā galda dekorācija, bet gan aktīvai lietošanai – ar sinepēm var apziest gaļu vai pat piejaukt zupai, kā somi mēdz darīt, tādējādi panākot labāku garšu. Cik daudz sinepju jaukt? Skatieties paši, pirms tam nomēģinot, vai jums pasniegtas stiprās sinepes (kas gan vienalga nav tik stipras kā krievu) vai vājās.

Lai iepazītu somu virtuvi, labākā izvēle otrajā ēdienā būs lihapullat un perunamuusi jeb jau pieminētās kotletītes un kartupeļu biezenis. Par mērci lielākajā daļā restorānu nevajadzēs interesēties, jo kotletītes bagātīgi būs pārlietas ar sautēšanas laikā izdalījušos gaļas sulu. Pavisam lepnās iestādēs (un par diezgan bargu naudu), protams, iespējams tikt pie kotletītēm no aļņu, mežacūku vai briežu gaļas, taču parasti tās gatavo, vienādās proporcijās sajaucot liellopa un cūkas gaļu. Tiem, kuri gaļas bumbiņas jau atēdušies mājās, ieteicami kāpostu tīteņi – kaalikääryleet, bet, ja arī tie neiet pie sirds, tad kāda zivtiņa. Maijs Somijā tradicionāli ir zivju mēnesis, kad mēdz ēst asarus, zandartus, sīgas un, protams, lašus.

Savukārt desertam būtu jāsastāv vismaz no divām daļām. Pirmajā ieteicams nomēģināt nenogatavināto sieru leipäjuusto, īpaši palūdzot, lai to servē ar lāceņu ievārījumu. Bet pēc tam varētu pienākt laiks debesmannai līdzīgajai vispipuuro un rabarberu pudiņam raparperikiissel, kura nosaukums vien liecina par ķīseļa līdzdarbošanos. Pēc tā visa, nobraukot vēderu, varēsiet justies kā īsts soms, bet, paraugoties rēķinā, – kā dumjš latvietis, kurš vienā piesēdienā notērējis trešdaļu visas uz čempionātu līdzi paņemtās naudas.

Foto: No Helsinku Tūrisma informācijas centra arhīva

{jcomments on}

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *