Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!

Šodien aprit 95 gadi, kopš proklamēta Latvijas Republika. Saulīte ik pa brīdim pavīd no mākoņmaliņas, darot šo dienu vēl gaišāku. Bet vakarā gaišāku darīs lāpu gājiena gaismas. Mīlam, lepojamies – iespējams, tikai reizi gadā publiski vai skaļi paužam šīs sajūtas.

Lepnums. Pavisam nesen, pirms trim dienām, skatoties tiešraidi no Dublinas, Aviva stadiona, kurā aizritēja draudzības spēle futbolā starp Īrijas un Latvijas valstsvienībām, mani pārņēma lepnums. Nē, ne jau par spēles rezultātu, bet par to, ko dzirdēju TV ekrānos. „Latvija!” skanēja no Aviva stadiona, kurā bija pulcējušies vismaz 40 000 īru un apmēram 1000 latviešu. Tūkstoš – tas ir daudz vai maz? Daudz un maz vienlaikus. Jo ne jau skatītāju daudzums bija noteicošais, bet tas, ka svešumā mītošie ļaudis sanāca kopā un atbalstīja mūsējos spēlē pret ļoti meistarīgiem pretiniekiem. Tas, ka skaidri dzirdēju TV ekrānā mūsējo izkliegtos saukļus. Tas, ka Dublinā plīvoja Latvijas karogi.

Lūk, valdība tērē naudu, lai izgudrotu kādu mistisku reemigrācijas plānu, lai latvieši atgrieztos mājās, vai vismaz nepazaudētu saikni ar savu dzimteni. Bet šī spēle un mūsējo paustais atbalsts skaidri un gaiši parādīja to, ka ne jau valdības centieni palīdz latviešiem saglabāt saikni ar dzimteni. Lielā mērā tas ir sports. Tas ir futbols, tas ir hokejs… Tas mūs vieno, lai arī kurā pasaules valstī mēs būtu. Un zinu, ka arī olimpiādes laikā visos kontinentos latvieši cītīgi skatīsies pārraides un turēs īkšķus par mūsējiem skeletonistiem, bobslejistiem, hokejistiem… Zinu, ka 2014. gada maijā uz Baltkrieviju dosies tūkstošiem latviešu, lai atbalstītu mūsu hokejistus čempionātā. Un tribīnēs jau neviens nešķiros, vai cilvēks atbraucis no Latvijas, Krievijas, Īrijas, Anglijas, Vācijas vai Zviedrijas. Mēs visi būsim lepni, ka esam latvieši.

Ar gaišām domām par lielu Latviju! {jcomments on}

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *