Futbols Skopjē – vienkārši elegants pasākums

Laikam nebija pagājusi pat diennakts, kopš Latvijas Futbola federācija paziņoja par draudzības spēli pret Maķedonijas valstsvienību Skopjē, kad pirmie futbola līdzjutēji jau nolēma: jābrauc! Dažu dienu laikā braucēju skaits kopumā jau pārsniedza desmit. Un jau tad tapa skaidrs, ka šis brauciens izdosies.

Iepazīstam Stambulu

Par laimi vai nelaimi, tiešo lidojumu uz Skopji no Rīgas nav, tādēļ nācās vien meklēt apkārtceļus, kā nokļūt Maķedonijā. Skaidrs, ka ne ar auto. Tātad – avio. Labākais piedāvājums – Turkish Airlines. Lai gan, lidojot uz Skopji, nakts jāpavada Stambulā, tomēr šīs aviolīnijas piedāvāja brīnumjauku servisu – apmaksātu viesnīcu, ja vien starp lidojumiem ir vairāk nekā desmit stundas starpā. Mums tieši tā arī sanāca. Tādēļ tik vien tās sāpes atlika, kā sameklēt viesnīcu Skopjē. Tas, starp citu, nav nemaz tik viegls uzdevums, ņemot vērā, ka Skopje nebūt nav ļoti attīstīts tūrisma galamērķis, tomēr viss beidzās vairāk nekā labi – izvēlējāmies 3* viesnīcu netālu no centra, bet ienākošā tūrisma aģentūra mūs apgriedoja uz 5* hoteli pašā centrā, turklāt ar iespējām lietot baseinu un pirtis pilnīgi par brīvu.

Sapratuši, ka no visnotaļ pieticīga brauciena esam tikuši pie visai eleganta pasākuma, 4. marta pēcpusdienā satikāmies lidostā Rīga, lai doto ceļā. Mēs – 11 braucēji no vienas kompānijas un vēl pieci brašuļi ar Rūdi, kurš atzīts par labāko futbola fanu pērn, priekšgalā. Kopā 16.

Stambulā viss notika vēl labāk, nekā bijām iedomājušies. Proti, Turkish Airlines iekārtoja mūs 5* viesnīcā, un mums vēl palika pietiekami laika, lai vismaz ar acs kaktiņu apskatītu pilsētas centru, proti, vēsturisko rajonu Sultan Ahmet, kā arī nobaudītu vietējo virtuvi. Viss bija tik labi, ka sapratām – tad, kad Latvijas futbola izlase 2015. gada rudenī spēlēs pret turkiem, iespējams, Stambulā, būs jābrauc uz ilgāku laiku, lai iepazītu šo pilsētu tā pamatīgāk, jo bijušajai Konstantinopolei dažu stundu ir krietni par maz.

Satikšanās ar turku futbola zvaigzni

5. marta rīts mums iesākās visai agri – jau 4 no rīta mūs gaidīja aviokompānijas sarūpētais busiņš, lai nogādātu lidostā. Agrās brokastis, un, aidā, uz lidmašīnu. Tieši autobusā, kas veda no lidostas uz lidmašīnu, izdevās satikt kādu ļoti interesantu cilvēku.

Raiča, jau ilggadējs futbola fans, uzdeva kādam sagurušam puisim jautājumu, ko šis tik bēdīgs. Vārds pa vārdam, abi sapazinās. Sarunu biedrs izrādījās Fatihs Tekke – bijušais Turcijas izlases futbolists, kādreizējais Sanktpēterburgas Zenit zvaigzne, kurš savas meistarības dēļ iedzīvojies iesaukā Golden Foot. Nu, ja, uzreiz atausa prātā, ka pirms dažiem gadiem, skatoties Zenit spēles, komentētājs viskarstasinīgāk piesauca tieši Tekke, kurš bija šīs komandas vērtīgākais (gan naudas, gan golu izteiksmē) spēlētājs.

Fatihs, starp citu, lāga puisis, izrādījās, nemaz nav iedomīgs un ir pat draudzīgs. Kārtīgi izpļāpājāmies par futbolu. Viņš pamatīgi sekojis līdzi Latvijas izlases panākumiem, zināja, ar ko mūsu izlase spēlējusi, kādi spēles rezultāti. Atzina arī, ka reiz Trabzon Spor stāvā spēlējis Rīgā, un teju vai iemīlējies mūsu galvaspilsētā. Viņš arī noprognozēja, ka Latvijas izlase cīņā pret Maķedoniju varētu gūt uzvaru ar rezultātu 2:1. Žēl gan, ka viņa prognozes nepiepildījās…

Ir tiesības gaidīt uzvaru

Jau no paša rīta ieradāmies Skopjes lidostā, kur mūs jau sagaidīja auto, kas aizvizināja uz viesnīcu – necilu biznesa centru, kurā iemitinājies Lietuvas konsulāts. Tad neliela pastaiga pa pilsētu, kas gluži vai apsēta milzīgiem monumentiem, tad satikšanās ar Latvijas Futbola federācijas preses sekretāru Viktoru Sopirinu, kurš dāsni mums, futbola līdzjutējiem, sarūpējis biļetes. „Visi 20 spēlētāji, kas ieradušies Skopjē, ir veseli,” pastāstīja Viktors, norādot, ka puišos cīņasspars ir. Un šī nu reiz esot tā reize, kad varam aut ko sagaidīt no izlases. Galu galā pagājis jau krietns laiks, kopš pie vadības grožiem Marians Pahars, un nu faniem esot tiesības gaidīt uzvaru.

Sapriecājāmies, jo Viktora teiktais atbilda arī Tekke prognozēm. Nu tad beidzot būs, un arī Rudņevam izdosies!

Spēles vakars pienāca pat ātrāk, nekā bijām gaidījuši. Diemžēl laiks kļuva riebīgi auksts un vējains, un ātri vien sapratām, ka stadionā pārsalsim. Bet, ko darīt! Līdz ar briesmīgo laiku ātri vien aizsmaka arī kakli, tādēļ uzmundrinājuma saucieni kļuva klusāki – reizi pa reizei saņēmāmies uz kādu dziesmu. Viss būtu bijis daudz labāk, ja vien stadionā būtu iespējams nopirkt kaut ko siltu – piemēram, tēju vai kafiju Bet, nekā. Laikam jau baidās…

Vispār jau atmosfēra diezgan jancīga. Milzīgajā 33 tūkstošus skatītāju ietilpinošajā stadiona bija sanākuši labi, ja pāris tūkstoši skatītāju. Daļa no viņiem jaunie futbolisti, kas spļāva uz mūsu karoga saulespuķu sēklas. Bēdīgi, ka tā, jo apsargi brīžam izlikās neko nemanām.

Arī spēle tāda… maigi sakot, nevedās. Un pēc spēles, kad pie rezultāta 1:2 zaudējām maķedoniešiem, turklāt vienīgos vārtu mūsu izlases labā guva Maķedonijas izlases spēlētājs, garastāvoklis sašļuka. Skaidrs, ka cerēt uz uzvaru vēl bija pāragri. Bet cerība mirst pēdējā – gan jau spēlē pret Kazahstānu viss būs kārtībā!

Bet ceļojums – pa smuko!

Vakarā gan garastāvoklis nedaudz uzlabojās – turpat viesnīcā pārrunājām spēli, padiskutējām par nākotnes izredzēm, un sapratām, ka vells nemaz nav tik mells, kā to mālē. Un nākamajā rītā jau oma bija stipri labāka. Tādēļ devāmies apskatīt skaistākās apkaimes vietas. Likām likmi uz Matkas kanjonu, un, tas tiešām bija ko vērts. Brīnišķīgi dabasskati! Un, ko tur liegt arī brīnišķīgs restorāns, kurā izbaudījām vietējos ēdienus.

Jau vakarā devāmies uz lidostu, lai dotos uz Stambulu, kur atkal jāpavada nakts. Šoreiz Turkish Airlines mūs izmitināja prestižajā Hilton tīkla viesnīcā. Ilgi gan laika baudīt ekstras nebija, jo no rīta jau lidojums uz mājām.

Un tā – trīs naktis glaunās viesnīcās, divas pilnas ceļojuma dienas, emocijas – atliku likām! Nedomāju, ka kāds no mums kaut uz sekundi nožēloja, ka devies atbalstīt futbola izlasi. Jā…, par spīti spēles rezultātam… Atceramies, ka izlase taču jāatbalsta ne tikai zvaigžņu stundās, bet arī tad, kad neiet tik labi, kā gribētos. 

P.S. Paldies Raitim Rūtiņam par pierunāšanu, paldies Mārim Visočanskim par organizāciju, paldies Travel Art LV par darbu. Un pats lielākais paldies visiem furbola līdzjutējiem, ar kuriem satikāmies Skopjē! Ar Jums kaut uz pasaules galu!

{jcomments on}

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *