Kādēļ vērts doties ekskursijā uz Pilzeni

Ja nu Prāga jau izpētīta, un ir radusies vēlme iepazīt arī citas Čehijas vietas, iesakām doties ekskursijā uz Pilzeni. Fanu ekskursijas uz Pilzeni notiks 3., 5. un 7. maijā. Ekskursijas cena 35 EUR / persona. Plus ieejas maksas apskates objektos. Pieteikties varTravel Art LV birojos Rīgā Graudu ielā 68. A korpuss un Olimpiskajā sporta centrā Faniem.lv veikalā, kā arī rakstot uz e-pastu ilze@travelart.lv.

Vien 90 kilometru attālumā (jeb stundas braucienā pa lielisku autostrādi) no Prāgas atrodas ceturtā lielākā Čehijas pilsēta Pilzene (http://www.pilsen.eu/citizen/), ko modernajā latviešu valodā drīkstot saukt arī par Plzeņu. Iemesli, kādēļ kādu no dienām, kad mūsu izlasei nav spēļu, veltīt tās apmeklējumam, ir vairāki, taču sāksim ar pašu intelektuālāko. Proti, Pilzene ir pārņēmusi stafetes kociņu no Rīgas, kļūstot par 2015. gada Eiropas Kultūras galvaspilsētu, un kas tā būs par kultūru bez kulturālajiem latviešu faniem?

Maija sākumā Pilzenē tradicionāli tiek rīkotas svinības par godu Otrā pasaules kara beigām, uzsvaru liekot uz to, ka 1945. gada 6. maijā šajā pilsētā nacistiskās Vācijas valdīšanu izbeidza amerikāņu ģenerāļa Džordža Petona komandētie spēki. Sociālisma laikos par šīs vēsturiskās detaļas uzsvēršanu varēja sanākt nepatikšanas, taču tagad Pilzenē ir ģenerāļa Petona muzejs, bet maija sākumā uz svinībām pilsētas apkaimē pulcējas prāvs militāro entuziastu pulks no visas pasaules un notiek ne tikai krāšņa parāde vecpilsētas ielās, bet arī intensīva brāļošanās, kā arī mainīšanās un tirgošanās ar dažādām piemiņas lietām. Uz militārismusistiesapratīs, par ko ir runa…

Visa Pilzenes arhitektūra liecina par būtisku vācu ietekmi. Kad 1295. gadā karalis Vāclavs II piešķīra Pilzenei karaliskās pilsētas statusu, tā bija ļoti būtisks tirdzniecības ceļu mezgls, jo turpat, burtiski rokas stiepiena attālumā, bija un joprojām ir Rēgensburga un Nirnberga, bet tirgošanās tolaik bija vāciešu, nevis čehu nodarbe. 1419. gadā mūsdienu Čehijas teritorijā izplatījās Jana Husa mācība, kas tiek uzskatīta par protestantisma priekšteci, un sākās tā sauktie husītu kari, kuros katoļi cīnījās pretticības atkritējiem. Tolaik tieši Pilzene kļuva par katoļu bastionu. Pāris mēnešus Pilzene bijusi arī Svētās Romas impērijas galvaspilsēta. Kad 1599. gadā Prāgā sākās mēra epidēmija, imperators Rūdolfs II ar visu savu galmu pārvācās uz Pilzeni, kur nodzīvoja līdz pat nākamā gada jūnijam. Ēku, kurā viņš apmetās, saucCísařský důmjeb Imperatora nams, un to var apskatīt arī pašlaik – tā atrodas tieši blakus pilsētas rātsnamam un uzreiz ir atpazīstama pēc bruņinieka Rolanda statujas.

Par pilsētas vēsturi atgādina arī Svētā Bērtuļa katedrāle (tās celtniecība sākusies īsi pēc tam, kad Pilzene ieguva pilsētas statusu), kuras 102 metrus augstais tornis ir varenākais baznīcas tornis visā Čehijā, un turpat blakus ierīkotā skulptūru kompozīcija, kas tapusi kā pateicība Dievam Tam Kungam par to, ka līdz Pilzenei 1681. gadā tā arī neatnāca mēris, kas bija pārņēmis lielu daļu Eiropas, Bohēmiju ieskaitot. Savukārt vecais ūdenstornis, kas atrodams Prāgas ielas sākumā, savulaik kalpojis kā pilsētas nocietinājumu sistēmas sastāvdaļa.

1869. gadā Emīls Škoda Pilzenē izveidoja rūpnīcuŠkoda Works – tolaik ļoti modernu ražotni, kas izcēlās ar saviem izglītotajiem inženieriem un kurā izgatavotos ieročus labprāt iegādājās Austroungārijas armija. Industrializācija prasīja diezgan neizvēlīgu darbaspēku, un vācieši, kuri sevi uzskatīja par augstākas šķiras pārstāvjiem, šim mērķim īsti nederēja, tādēļ tieši Škodam un viņa rūpnīcai (1917. gadā tur strādāja 30 000 cilvēku) Pilzene un visa Čehija var pateikties par to, ka XX gs. sākumā vairākums pilsētas un tās apkaimes iedzīvotāju jau bija čehi. Tas lieti noderēja 1918. gadā, kad pēc Austroungārijas sakāves Pirmajā pasaules karā notika tai piederošo teritoriju dalīšana – Pilzenē un tās apkaimē dzīvojošie vācieši sapņoja par palikšanu Austrijas sastāvā, tomēr palika mazākumā. Pēc 1938. gada Minhenes vienošanās nacistiskā Vācija anektēja Sudetiju, un Pilzene faktiski kļuva par pierobežas pilsētu.

Atgriežoties pieŠkodarūpnīcām – savulaik šis koncerns tika sadalīts, un Pilzenē pašlaik atrodas tāŠkodadaļa, kas izgatavo dažādas iekārtas spēkstacijām un trolejbusus. Kā jau visās postsociālisma valstīs, ražošana ir panīkusi, un nu vecajos rūpnīcas korpusos vietu atradis zinātnes centrsTechmania(http://www.techmania.cz) – mūsdienīgs tehnikas muzejs ar visādām interaktīvās izziņas iespējām. Apskates vērta ir arī Eiropas otra lielākā sinagoga, kas uzcelta 1892. gadā, bet ģimenēm ar bērniem var ieteikt Spoku un pasaku tēlu muzeju (http://muzeumstrasidel.cz).

Deviņos gadījumos no desmit atbilde uz jautājumu, ar ko asociējas Pilzene, skanēs – ar alu! Parpilzenieti būs dzirdējis ikviens, taču der atgādināt, ka īstaisPilsner (tā recepti 1842. gadā izstrādāja bavāriešu aldaris Josefs Grols) no citās valstīs ražotajiem atšķiras kā… nu, apmēram kā Latvijas Soču kaluma izlase no šīs sezonas pirmajā pusē pagalam nevarīgā Dinamo. Alus rūpnīcas apmeklējums (ar neiztrūkstošo bairīša degustāciju vēsajos pagrabos) ir viena no obligātās programmas sastāvdaļām, taču ne mazāk interesanti ir paviesoties vecpilsētā esošajā Alus darīšanas muzejā (www.prazdrojvisit.cz), kura izpēti iespējams apvienot ar pastaigu pa leģendārajām Pilzenes pazemes ejām. Tās veidojušās, namu īpašniekiem savienojot savus plašos pagrabus, un tiek lēsts, ka eju kopējais garums sasniedz 20 kilometrus. Tūristu apskatei gan atvērti nieka 750 metri šo katakombu.{jcomments on}

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *