Kad čehu policisti glābj latvju vājiniekus

Atceries, kā toreiz Prāgā… Tā noteikti savus stāstus sāks ne viens vien hokeja līdzjutējs. Katram bijis kāds interesantāks vai mazāk interesants piedzīvojums. Diemžēl dažiem šie piedzīvojumi arī mazliet sāpīgi, un nācies apmeklēt ārstus. Tad nu šoreiz stāsts, neminot nevienu vārdā, par piedzīvojumu, kuru diezin vai gribēsies atcerēties.

Čehija ir slavena ar saviem kārdinājumiem – alus, becherovka, sļivovica, tuzemjaks. Un, ko nu tur liegt, tīk letiņiem nogaršot visus no šiem kārdinājumiem, un bieži vien visus vienā dienā vai vakarā. Tad nu viens kungs, kuru vārdā nesauksim, arī labi nodegustēja becherovku. Nu tik labi, ka tā vietā, lai kārtīgi O2 arēnā atbalstītu Latvijas izlasi cīņā pret Austriju, saguris atlaidās pasust zālājā. Kā tas gadījās, kā ne, vienā brīdī kungam pārsista galva. Kas noticis, kāpēc – kungam nav ne mazākās jausmas – viņš attapās hospitālī, pieslēgts pie sistēmas, ar plāksteriem klātu galvu un pamatīgiem zilumiem uz rokām. Bet personāls tik smaidīgi viņam noteica, ka var jau dzert, bet ne jau becherovku!

Viss jau būtu skaisti, un iespējams, kungs visai labi varētu pavadīt laiku hospitālī, amzierējoties ar māsiņām, ja vien tajā laikā uz viņu negaidītu autobuss, ar kuru sagurušais vājinieks jānogādā uz Rīgu. Un te nu sākās neiespējamā misija, kas pateicoties likumsargiem, kļuva visai iespējama.

Šo rindu autore, ar kunga pasi rokās, joņoja uz policiju, jo tā bija vienīgā adrese, kuru iedeva viesnīcas recepcijā strādājošā meitene, kas bija izsaukusi ātro palīdzību, redzot, kā no pārsistās galvas tek asinis. Policisti – nu patiešām jauki puiši, kuriem gan angļu valoda nebija tā stiprākā puse, bija jau noskaidrojuši, ka kunga nelaimes iemesls bijis vien nelaimes gadījums, un neviens nav bijis vardarbīgs pret viņu. Bet, lai par to kārtīgi pārliecinātos, devāmies uz slimnīcu. Policijas autiņā abi likumsargi čehiski sarunājās, un, kā varēja noprast no dažiem vārdiem, kas jau apgūti čehu mēlē, sarunas temats bija alkohols, hokejs, latvieši un čehi. Kā nu varēja izlobīt, tad ne tik daudz viņi šūmējās par dzērājletiņiem, cik salīdzināja – re, izrādās, vēl ir viena nācija, kura žūpībā spēj sacensties ar čehiem.

Iebraucot hospitāļa teritorijā, pamatīgi maldījāmies, līdz atradām īsto nodaļu, kur becherovkas nomocītais vājinieks bija nogādāts. Bet, kad nu tā atradās, tad personāls jau smaidīja un dakteris vēlīgi atļāva sagurušo vest mājās. Kamēr noritēja šovs slimnīcā, apmēram 40 cilvēku gaidīja uz vājinieku… Paldies labajiem un smaidīgajiem policistiem, kuri izprata situācijas nopietnību, un labprāt izpalīdzēja aizvest sirdzēju uz autobusu, kur viņš ar aplausiem arī tika sagaidīts.

Patiesībā jau šim stāstam ir laimīgas beigas, un vairāk gribētos uzsvērt nevis morāli par alkoholisko dzērienu kaitīgo ietekmi uz cilvēka organismu, bet drīzāk likumsargu un medicīnas personāla iejūtību un vēlmi izpalīdzēt. Un šis stāsts noteikti nav pārmetums nelaimē nonākušajam kungam, jo patiesībā viņa vietā varēja būt jebkurš no šiem tūkstošos skaitāmajiem faniem, kas šonakt dodas mājās no Prāgas uz Latviju.

P.S. Rēķins par medicīnas un policijas pakalpojumiem pagaidām nav piestādīts. Taču cerību, ka jaukā attieksme būs par brīvu, ir visai maza. {jcomments on}

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *