Paldies Maskavai un krieviem par labām atmiņām!

Divas nedēļas hokeja zīmē ir noslēgušās. Maskava… Krievija… Tagad ļoti daudzi cilvēki par Krievijas galvaspilsētu un par tās iedzīvotājiem ir pilnīgi citās domās, nekā bija līdz šim. Kādēļ? Tādēļ, ka mūsu un viņu politiķi taisa savas rebes un ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību mēģina iedēstīt naida sēklu tur, kur tās nav, un arī nebūs. Jo mēs visi esam cilvēki, savā ziņā izdzīvojuši arī vienu vēsturi, un hokeja čempionāts mums palīdzēja daudz labāk izprast krievus un viņu plašo dvēseli.

Mārtiņam Karsumam bija taisnība – bailes no Maskavas ir uzpūstas! Un importiem uz ielām nav jābaidās. Latvieši it visur staigāja apkārt ja ne gluži Latvijas fanu kreklos, tad vismaz šallēs un cepurēs, un NEKUR nebija problēmu. Tieši otrādi – cilvēki nāca klāt, novēlēja veiksmes, un arī tribīnēs bija par mums.

Ja kādam vietējam uzprasīja ceļu, krievi vienmēr centās izpalīdzēt. Pat tad, ja nezināja, skatījās telefonos. Neskopojās arī ar dažādiem padomiem.

Nemaz nerunāšu par to, kādu sajūsmu mūsu fani izraisīja viesnīcu kompleksā Izmailovo. Ne mazākās sūdzības par mūsējiem (izņemot vienu, kur bundzinieks (vārdā pieklājības pēc nenosauksim) neadekvāti bungoja naktī, kā rezultātā tika izsaukti likumsargi, taču konflikts tika apspiests tam pat nesākoties), smaids uz sejām, ieraugot latviešus. Vienas viesnīcas kafejnīcā pat parādījās dzēriens ar nosaukumu Кофе по латвийски.

Bet blakus veikalos pārdevējas noteikti vēl tagad atceras ar smaidu latviešus, kuri jebkurā diennakts laikā nāca iepirkties. Vēl aizvakar mūsējie tika raksturoti kā ļoti inteliģenti un jauki cilvēki.

Starp citu, viesnīcā zēla un plauka starptautiska draudzība. Uz viena soliņa pīpētavā spēja sasēdēt ne tikai latvieši ar krieviem, bet arī abhāzi, kazahi un uzbeki! Viņi gandrīz apraudājās, mūs pavadot uz Latviju!

Ir dzirdēts tikai par vienu nelielu starpgadījumu, kuru pat tā nosaukt nevar. Proti, viens ordeņots onkulis izteicās kādam bariņam mūsējo, ka esot laiks mūs uz Sibīriju sūtīt. Bet tāds viņš bija viens no visiem 12 miljoniem Maskavas iedzīvotāju.

Paldies visiem latviešu faniem, kas bija Maskavā. Mēs spējām parādīt, ka esam fantastiski! Par visdzeltenākajiem medijiem šoreiz nebija par ko rakstīt, jo līdzjutēji tiešām bija super jauki! Par to liecina kaut vai fakts, ka nav pazaudēta pat neviena pase! Un lielākie miesas bojājumi, kādos iedzīvojušies latvieši, ir zilumi uz kājām, nepareizajā pusē turniketiem ieejot metro stacijās.

Lūk, tā! Un nobeiguma vietā – atmosfēras ziņā šis bija viens no jaukākajiem čempionātiem. Līdzīgas sajūtas patiesībā valdīja tikai Halifaksā. Jā, hokeja čempionāts lielpilsētā pazuda, var teikt noslīka, nebija tik jauks un svētkus sološs kā Minskā, bet arēnas tuvumā, Izmailovo viesnīcu kompleksā un, protams, arī Maskavas Baltajos Kreklos tas bija jūtams un patiešām izbaudāms! {jcomments on}

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *