Austrumus nesaprast. Pat Eurobasket laikā

Spēle ir beigusies, Latvijas basketbola izlase ir piekāpusies novājinātajai Serbijas izlasei. Sājuma sajūta nepamet. Bet to lai vētī sporta eksperti. Sājums arī par organizēšanu.

Un tāpēc vairāk no tās puses, kā tad “Ulker Arena”, kur parasti mājo “Fenerbahce”, bet tagad Eurobasket, jūtas Latvijas līdzjutēji.

“Alu nav,” tas ir pats pirmais, kas jādzird, sēžot arēnā. Varbūt tas arī labi, jo dienas laikā valda pamatīgs karstums. Un līdzjutēji taču bija dzirdami arēnā arī tāpat, vēl bez skaļumu pastiprinošiem līdzekļiem, vai ne?

Taču te ir cita ķibele – ilgi bez alus jau arī nevar. “Šodien turki zaudēja vismaz divus līdzjutējus, jo nav alus,” teic Gunārs, viens no daudzajiem, kurš bija ieplānojis šo vakaru pavadīt “Ulker Arena”, atbalstot Turcijas izlasi cīņā pret krieviem. Tagad atbalstīs kādā krodziņā. Pie alus.

Toties ir viss cits – sākot no hotdogiem, kotletēm, keksiem un bulciņām, beidzot ar limonādi un ūdeni. Bet par ēdienkarti mazliet vēlāk, kad būs tās klāsts vairāk izgaršots.

Nākamais izbrīns – sēdi, kur gribi. Tikai ne savā vietā. Proti, man kā lēto jeb “pie putniem” biļešu īpašniekam bija laupīta iespēja sēdēt savā vietā, jo augšējie sektori bija aizklāti. Un ar pirkstu vienkārši tika parādīts – ej! Nu, kaut kur. Sēdi, kur gribi. Prasi apsargam, viņš rausta plecus.

Bitīt matos (stiprākais latviešu lamu vārds?), tad kāda rāceņa pēc vajadzēja sarežģīt dzīvi un pārdot biļetes katrai valstij iedalītajos sektoros, ja tāpat nācās sēdēt kaut kur, un turpat arī serbi plivinājās?

Vilšanos arī sagādāja tas, ka neviens, ienākot arēnā, nelika uzrādīt pasi. Lai gan iepriekš tikām brīdināti, ka tieši tā ir jādara?

Zinu, ka katru reizi no kāda turnīra tiek sagaidīts, ka organizatoriski viss ies kā pa diedziņu, taču dzīve ievieš korekcijas. Arī šoreiz.

Jā, vēl viena dīvainība! Ja, ejot arēnā, kabatā ir sīcene, to ienest arēnā nedrīkst. Tā jāiemet speciālā kastītē (makā arī nedrīkst ielikt). Nu, vai tad tiešām mēs, latvieši, tiekam uzskatītiem par tik “bieziem” radījumiem, ka uz laukuma pa slikti spēlējošiem spēlētājiem metīsim ar monētām? Vai kādu apbērsim ar naudu līdz nemaņai? Galu galā, tādam nolūkam arī keksi un limonādes glāzes derētu…

Labi, zinu, ka cepos par sīkumiem, kurus, iespējams (izņemot alus trūkumu) par nepamanītu vai aizmirstu, ja šis būtu vakars pēc skaistas uzvaras, nevis sāja zaudējuma interesantā spēlē.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *