“Hygge Hockey” noslēdzies – par latviešiem, policiju un sajūtām

“Hygge Hockey Herning” – šāds bija sauklis Herningā, kamēr tur risinājās pasaules čempionāta hokejā spēles. “Hygge” – tas nav lamuvārds vai kas ļauns. “Danish Hygge” – tās ir sajūtas, kuras varētu raksturot apmēram tā – sēdi siltumā pie kamīna, ietinies pledā ar karstas tējas krūzi rokās. Jeb citiem vārdiem – omulīgi.

Danish Hygge pazuda tikai pēdējā dienā

Turnīrs patiešām bija “hygge”. Protams, cīņas uz ledus nemaz nebija tik omulīgas, taču pats fakts, ka tikai divās no astoņām spēlēm mūsu izlase netika pie punktiem, ir apbrīnas vērts! Tās emocijas lika saprast, ka ģimene ir ne tikai hokeja izlase, bet arī mēs, fani. Jo, par spīti tam, ka apkārt nebija nekā ievērības cienīga, ko redzēt, arēnā, un arī pa bariņiem naktsmītnēs, mēs visi jutāmies omulīgi un jauki. Tiešām, kā viena liela ģimene. Un nebijām mēs ietinušies pledos, un rokās visdrīzāk bija alus glāze, ne karstas tējas krūze, bet bija “hygge”.

Šobrīd noteikti Herningā vēl joprojām ir “hygge”, tikai hokeja fanu vairs nav. Milžu cīņas ir pārcēlušās uz Kopenhāgenu, bet mūsu puiši kā varoņi jau sagaidīti Rīgā!

Tiesa gan, čempionāta laikā “hygge” pazuda, kad nūjas krustoja Dānijas un Latvijas hokejisti. Arēnas apsargi vairs nemaz nebija jauki un smaidīgi, bet gan dzina nost no trepēm, dažiem neļāva dejot, bet dažs labs uz brīdi palika bez bungām -redz, dāņiem traucējot baudīt hokeju.

“Paldies, ka maksājat par mūsu vecākiem nodokļus”

Un tagad par visu pēc kārtas. Tribīnēs par latviešu trūkumu sūdzēties nevarēja, lai arī bija visai pesimistiskas prognozes. Bet šis bija gads, kad latviešu hokeja fani no Latvijas bija absolūtā mazākumā. Veicām eksperimentu. Apsēdāmies pie galdiņa, un ik pa brīdim pie mums nāca piesēst latvieši un papļāpāt. Tad lūk, pa visu laiku pie mums pienāca pārdesmit latvieši, un no visiem tikai viens bija no Latvijas. Pārējie – no Dānijas, Vācijas, Lielbritānijas, Īrijas, Norvēģijas.

Sirdi aizkustināja Raimondas teiktas, vēršoties pie mums, tiem, kas no Latvijas: “Paldies, ka esat, un maksājiet mūsu vecākiem pensijas!” Acīs sariesās asaras. Ne jau par to, ka maksājam vecākiem pensijas, bet par to, ka latviešu Latvijā paliek tik maz. Vai tiešām pasaules čempionāts hokejā jau pārvēršas par vienu no retajiem pasākumiem, kurā var satikties visu zemju latvieši? Izskatās, ka tā. Un būs vēl sliktāk. Jo pat IIHF publicēja Latvijas izlases fanu foto, un visas šīs sejas bija tikai un vienīgi ārzemju latvieši…

Protams, saprotu, ka, šīs rindas izlasot, sarosīsies reemigrācijas plānu taisītāji un izšķērdēs vēl dažus nodokļu maksātāju tūkstošus, lai dotos turpmāk uz čempionātiem vervēt latviešus braukt mājās, bet tā būs velta naudas izšķiešana. Nebrauks neviens atpakaļ uz Latviju, klausoties tikai tukšos solījumos. Aizbrauks vēl tie, kuri vēl ir palikuši. Un tas nemaz nav joks.

Policijas funkcija – pasargāt, ne sodīt

Labi, atgriežamies pie hokeja. Herningas policija saskārās tikai ar trim “ārkārtas” gadījumiem, norādot, ka fani gan bijuši iereibuši, bet draudzīgi. Kāds latvietis aizmirsis, kur dzīvo, kāds soms izģērbies un pliks aizmidzis dārzā, bet cits soms palicis bez bungām, kad pēc pusnakts tās rībinājis.

Par somiem nezināšu teikt, bet par latvieti ir pilnīga taisnība. Neminēsim viņu vārdā, bet izstāstīsim, kā tas viss notika patiesībā, lai neviens šo informāciju neizkropļotu un nepārtaisītu pa savējam.

Fans dzīvoja Vailē, bet bija tik ļoti iesilis ar gaidāmajiem hokeja svētkiem, ka tādai niansei, ka dzīvo kaut kur citur, nevis Herningā, gluži vienkārši nepievērsa uzmanību. Pirmajā spēlē, kas bija pret Norvēģijas valstsvienību, viņš kaut kā pazaudējās no pārējiem un netīšām ieklīda “zonā” – tā mēs dēvējām fanu pilsētiņu pie arēnas. Tur arī viņš sastapās ar kādu likumsargu, kurš gribēja palīdzēt sagurušajam fanam, bet, tā kā viņam nebija līdzi nedz telefona, nedz viesnīcas kartiņas, un atmiņa, kā jau teikts iepriekš, arī nebija pašā asumā, policists viņam nekādi nespēja palīdzēt nokļūt mājās.

Tā bija brīvdiena, policijas iecirknis Herningā bija ciet, un viņš drošības apsvērumu dēļ tika nogādāts citas pilsētas policijas iecirknī, lai atgūtos. “Travel Art LV” Rīgas un Dānijas birojs ieslīga meklējumos, iesaistot vietējos latviešus, saganot jauko policistu, kurš bija fanu atradis, un meklējumi vainagojās panākumiem. Ap trijiem naktī pazudušais ar taksometru (policijas sarūpēto, un “Travel Art” nokoordinēto) tika nogādās Vailē vajadzīgajā viesnīcā. Viņš gan kļuva par pārsimt eiro nabagāks, toties bija pārdomājis savu dzīvi, un turpmāk bija pirmais autobusā, un nekad no savējiem nenoklīda!

Ar likumsargiem nācās saskarties ne tikai viņam vien. Kādam fanam (atkal jau nesauksim vārdā), pazuda jaka, kurā bija maks un visi dokumenti, ieskaitot pasi. Viņš izmisīgi apceļoja visas vietas, kur iepriekš bija tusējies, aizdevās arī uz policiju, taču meklējumi nesekmējās panākumiem. Līdz ap pusnakti viesnīcā ieradās cits fans, kurš bija jaunieša jaku aizņēmies, lai izstaigātu pilsētu. Pase, maks un viss pārējais atradās! Viss beidzās laimīgi, tikai dažu sirmu matu vairāk…

Vēl kādam (neminēsim vārdā) ar policiju nācās saskarties, kad viņš izskrēja no “Vejles Baltajiem Krekliem” un apmaldījās pilsētā. Policisti viņu iesēdināja automašīnā un nogādāja uz viesnīcu.

Milzīgs paldies dāņu policistiem visā Dānijā, kuri rūpējās par latviešu faniem! Patiess prieks, ka vismaz kaut kur policija strādā, lai nevis sodītu, bet gan palīdzētu cilvēkiem! Lai palīdzētu neiekulties nepatikšanās un nepazust! Visu cieņu, kungi un dāmas!

No krodziņa biļetes par brīvu!

Šajā gadā neizpalika arī “Balto Kreklu” filiāle. Šoreiz Vailē – 70 kilometru attālumā no hokeja čempionāta norises vietas. Taču tas nebija šķērslis, lai Vailē “The Old Irish Pub” pulcētos simtiem latviešu, kas ballējās Normunda Jakušonoka un Valda Blaubuka mūzikas pavadībā.

Divi vakari pagāja uz augstas jautrības nots. Tiesa gan, mūsējie pie bāra nemaz tik bieži negāja. Taču par vakara noietu krodziniekam par labu pamatīgi rūpējās somi un dāņi. Krodzinieks bešā nepalika. Tieši otrādi – jau tagad, kad muzikanti bija projām, menedžeris Kaspers uzrakstīja: “Hej, man ir 12 biļetes uz Latvijas – Vācijas spēli! Gribu uzdāvināt latviešiem!”

Pirmo reizi desmit gadu vēsturē, kopš “Travel Art LV” un “Četri Balti Krekli” rūpējas par latviešu ballītēm, mēs saņēmām ne tikai sūdzības (ārprāts, cik daudz sasistu glāžu!), bet arī pateicību! Paldies arī no mums “The Old Irish Pub Vejle” pacietīgajiem darbiniekiem!

Un vispār – liels paldies visiem, ar kuriem satikāmies Herningā, Vailē, ar kuriem dalījām pozitīvās emocijas!

P.S. Attēlam ir ilustratīva nozīme, neviens no šeit redzamajiem cilvēkiem policijas iecirknī nav paviesojies! Bet ar šiem cilvēkiem es patiešām izbaudīju “hygge”!

Foto: Imants Mālmanis