Futbols bez lāčiem un balalaikām JEB patīkami pārsteigumi

Krievijā ir lāči, kas uz ielām spēlē balalaikas un dzer šņabi no kakla… Droši vien, ka daudzi futbola fani no daudzām pasaules valstīm uz Pasaules kausa izcīņu futbolā devās tieši ar šādām domām. Bet… nebija ne lāču, ne šņabja dzeršanas no kakliņa, un, kas pats dīvainākais, pat apkalpojošais personāls bija iemācījies smaidīt, bet taksisti katru ārzemnieku neaptīrīt līdz apakšbiksēm.

Ja jau viens no pasaules svarīgākajiem sporta notikumiem risinājās tepat līdzās Krievijā, arī man radās doma – jābrauc un vismaz jāieelpo lielā futbola smarža tepat Pēterburgā. Šādu lēmumu gan pieņēmu mazliet ar bažām, saprotot, ka FAN ID (nodrošināja iebraukšanu Krievijā bez vīzas) lietu dēļ varētu būt daudz ilgāka robežu šķērsošana, uz ielas vairāk varētu nākt klāt likumsargi pārbaudīt dokumentus un prasīt arī reģistrāciju (šie noteikumi uz čempionāta laiku bija palikuši daudz stingrāki). Turklāt satraucos arī, ka cenu līmenis čempionāta laikā būs pieaudzis tā… kā, piemēram, Rīgā 2006. gadā hokeja čempionāta laikā, bet taksisti pat par visīsāko braucienu paprasīs tādu naudu, it kā vizinātu vismaz ar prezidenta auto.

Bet viss izrādījās daudz savādāk, daudz foršāk un sirsnīgāk. Pirmais patīkamais pārsteigums – robeža. Pirmkārt, vairs pašiem ar roku nebija jāaizpilda sasodītās imigrācijas kartiņas – to tagad darīja paši robežsargi, turklāt visai aši, kas kopumā paātrināja robežu šķērsošanas procedūru. Otrkārt, arī tiem, kuriem bija FAN ID, bija cilvēks, kas palīdzēja ātri sakārtot formalitātes. Autobusā no Rīgas uz Pēterburgu brauca ne viens vien ārzemnieks ar kādu Dienvidamerikas un Āzijas valsts pasi, un viss noritēja ātri un labi (Igaunijas pusē bija pat ilgākas aizķeršanās).

Otrā patīkamā atziņa Pēterburgā – taksometrs! Man pat šķita, ka šoreiz pakalpojums bija lētāks, nekā parasti – apmēram 25 minūšu brauciens taksītī (attālums kilometros ap 15) izmaksāja apmēram septiņus eiro…

Pēterburgas centra sānielās bija daudz armijas automobiļu ar karavīriem. Taču puiši klusi sēdēja autiņos un nerādījās ārā. Tā kā ārzemniekam parastajam, kas pa sānielām neložņāja, acīs “dūrās” vien daži pieklājīgi miliči, un paaugstinātā karavīru klātbūtne nudien nebija manāma.

Vēl pārsteigums – restorāni! Uff, cenas bija tādas pašas, kā pirms čempionāta! Tas pats arī bāriņos. Nu, tā, salīdzinājumam – restorānā labi paēst un baudīt alu (vai garšīgu kokteilīti) – tēriņi ap 30 eiro par personu. Alus – ap 2-4 eiro kauss. Un tas tur, kur tūkstošiem ārzemnieku tūkstošiem, futbola līdzjutēju, kuri, visticamāk, naudu krājuši pat gadiem!

Domāju, ka restorānu īpašnieki, par spīti savai ļoti pievilcīgajai cenu politikai, bešā nepalika, pelnot uz apgrozījumu, nevis uzliekot neadekvātu cenu produktiem un pakalpojumu!

Tas tā, domājot par 2021. gadu, kad Latvijā būs hokeja čempionāts (protams, mērogi nav salīdzināmi, bet atceramies taču uzņēmēju nenormālo apetīti 2006. gadā)…

Protams, protams, tūlīt man pateiks, ka nav ko pārslavēt Krieviju. Jā, bija arī lieli tēriņi – piemēram, barga nauda par spēļu biļetēm, ja nebija iepirktas laicīgi. Turklāt šoreiz spekulanti (ak, atvainojiet, biznesmeņi) ar biļetēm netirgojās pie stadiona vai fanu zonā. Runā, ka šīs sfēras darboņiem tika piedraudēts ar tādiem sodiem, ka viņi pat necentās tirgoties uz ielas.

Jā, daudzviet čempionāta norises vietās, it sevišķi nelielajās pilsētās, kur ierobežots naktsmītņu skaits, arī viesnīcas bija uzlikušas milzīgus uzcenojumus. Šoreiz vinnētāji bija tie, kuri naktsmītni ņēma pēdējā brīdī, jo tad pārpalikušie numuriņi jau tika tirgoti par adekvātu cenu.

Pārsteidza tas, ka uz Pasaules kausu bija ieradušies ne tikai attiecīgo valstu līdzjutēji, bet vesela virkne, piemēram, ķīniešu un malaiziešu, kuri lepni pa Pēterburgu staigāja ar FAN ID.  Ļoti daudz arī Latīņamerikas viesu, lai gan izlases jau bija aizbraukušas mājās. Vispār – multionacionāli un multikulturāli svētki!

Kopsavilkums. Krievija var patikt vai nepatikt, var patikt vai nepatikt vara, bet… Čempionāts bija noorganizēts godam, un krievu cilvēki (te nav runa par lietussargu, kuru nevarēja atrast Horvātijas prezidentei) mācēja parādīt, ka viņi ir gatavi uzņemt viesus!

Foto: Evija Budreika